Klimats mainās ātrāk nekā mēs domājam - steidzams brīdinājums!

#ziņas #klimats #šodienpasaule

#klimats #ziņas #šodienpasaule #globālākakrīze

Katrs jauns dabas anomāliju gadījums parāda, cik strauji progresē kataklizmas.

Šajā izlaidumā mēs parādīsim tikai nelielu daļu no klimata notikumiem, kas notika vienas nedēļas laikā – no 5. līdz 11. martam 2025. gadā.

Argentīna

7. martā stihija skāra centrālās Argentīnas provinces, to pavadīja lietavas – vietām ekstremālas –, kā arī spēcīgas vētras ar vēju un krusu.

Lielākie postījumi bija ostas pilsētā Bajā Blankā, kur dažu stundu laikā nolija apmēram piecu mēnešu nokrišņu norma. Tas kļuva arī par jaunu diennakts nokrišņu rekordu, kas divkārt pārsniedza 50 gadus vecu rekordu.

Smagi cieta ārsta Hosē Penjas vārdā nosauktā reģionālā intensīvās terapijas slimnīca. Medmāsas rokās iznesa zīdaiņus, kas vēl bija pieslēgti dzīvības uzturēšanas iekārtām, uz drošākām vietām.

Ekvadora

Mazāk nekā pirms četriem mēnešiem Ekvadora cieta no smaga sausuma, bet tagad valsts ir otrā galējībā. Spēcīgas un ilgstošas lietavas izraisīja plūdus, nogruvumus un grunts iebrukumus.

Martā īpaši cieta rietumu provinces – 22 upes izgāja no krastiem, un vēl 25 vietās ūdens līmenis strauji cēlās. 8. martā Purtovjeho pilsētā, Manabi provincē, vienas stundas laikā nolija ekstrēms lietus, un dažviet ūdens sniedzās līdz pieauguša cilvēka kaklam.

Tropiskais ciklons “Alfrēds”

Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm “Alfrēdam” bija jāpazūd okeānā, kā tas parasti notiek ar cikloniem, kuri virzās pa līdzīgu trajektoriju.

Taču 4. martā tas pēkšņi pagriezās rietumu virzienā un devās Austrālijas piekrastes virzienā.

Goldkostas pilsētā plūdi pārvērta ielas upēs, un applūdušajos ūdeņos parādījās vēršhaizivis.

Brisbenā vienas diennakts laikā nolija 275 mm nokrišņu – tas bija lietainākais dienas rādītājs pēdējo 50 gadu laikā.

Vētras rezultātā 330 000 mājsaimniecību un uzņēmumu Kvīnslendas štatā palika bez elektrības. Šis bija apjomīgākais elektroapgādes pārtraukums reģiona vēsturē, ko izraisījusi stihija.

Kazahstāna

7. marta vakarā Almati pilsētā novērots rets dabas parādību savienojums – sniegputenis ar pērkonu un zibeni. Aculiecinieki atzina, ka neko tādu dzīvē nebija pieredzējuši, un daži pat sajauca dārdoņu ar zemestrīces sākumu.

ASV

10. marta rītā EF-2 stipruma tornādo skāra Seminolas apgabalu Floridas štatā. Vēja ātrums pārsniedza 185 km/h. Nacionālais meteoroloģiskais dienests šo tornādo nosauca par retu parādību Centrālajā Floridā, kur tikai 10% šādu virpuļu sasniedz EF-1 un EF-2 stiprumu.

Televīzijas kanāla Fox 35 studija nonāca pašā stihijas centrā. Tiešraides laikā, kad vadītājs ziņoja par tuvojošos apdraudējumu, tornādo pēkšņi skāra tieši ēku.

Spānija

8. martā vēl viens spēcīgs tornādo piemeklēja Spānijas pilsētu LaAlgabu Seviljas provincē, pamatīgi izbiedējot vietējos iedzīvotājus. Cilvēki, kuri nebija pazīstami ar šādu parādību, sajauca stihijas rēkoņu ar lidmašīnas katastrofu. Vējš norāva jumtus, sabojāja ēkas un elektrolīnijas.

Temperatūras anomālijas

Marta sākumā Eiropu piemeklēja anomāls siltuma vilnis. Dažās valstīs novirzes no normas pārsniedza 12 °C.

Horvātijā 6. martā temperatūra sasniedza +20 °C. Lietuvā tika fiksēts jauns nacionālais diennakts rekords – +18,4 °C. Latvijā marta sākums kļuva par siltāko novērojumu vēsturē. Baltkrievijā visās 48 meteoroloģiskajās stacijās temperatūra pārsniedza absolūtos marta sākuma maksimumus.

Ukrainas pilsētā Ivanofrankivskā temperatūra gandrīz sasniedza jūlija un augusta – karstāko mēnešu – līmeni.

Beļģijā tika pārspēts 1892. gada rekords ar +19,1 °C.

Savukārt Apvienotajā Karalistē anomāli silto laikapstākļu dēļ izcēlās plašs ugunsgrēks viršu pļavās Lielmančestras grāfistē.

Turbulence

8. martā incidents debesīs notika ar Turkish Airlines reisu Dubaija–Stambula. Daži pasažieri stāstīja, ka lidmašīna lidojuma laikā iekļuva spēcīgā turbulencē, kas šķita kā pēkšņa brīvā krišana.

Turbulences gadījumu pieaugums, neparasta vētru un tropisko ciklonu uzvedība, ilgstoši sausuma periodi, ekstrēmas lietavas, izmainīti vēju virzieni un krasas temperatūras novirzes – tas viss ir rezultāts okeāna-atmosfēras sistēmas disbalansam, ko izraisījis rekordliels Pasaules okeāna sasilums.

Ja netiks veikti nekādi pasākumi, tuvākajā nākotnē mūs sagaida jaunu, vēl ekstrēmāku klimata parādību parādīšanās, kas tālu pārsniedz iepriekšējās normas.

Lai atrisinātu šo globālo problēmu, nepieciešama zinātnieku, politiķu, uzņēmēju un, protams, sabiedrības sadarbība. Apvienojot spēkus un resursus, mēs varam izstrādāt un ieviest kompleksus risinājumus.