Šobrīd mēs, cilvēce, saskaramies ar globālām problēmām, pirmām kārtām, ar klimatu! Un mēs visi to redzam! Katru dienu šo katastrofu dēļ iet bojā cilvēki, miljoniem paliek bez iztikas līdzekļiem, rezultātā saņemot vien bēgļa statusu. Taču šis statuss ir tikai formalitāte, kas vēl vairāk sarežģī dzīvi.
Mēs visi sēžam vienā laivā ar nosaukumu "Planēta Zeme". Un nepietiek jau ar to, ka mūsu kuģim ir nepieciešams kapitālais remonts, turklāt mēs vēl peldam uz bezdibeni.
"Un visaptveroša patēriņa kurss, pa kuru šobrīd virzās mūsu kopīgais kuģis, ved mūs uz bezdibeni. Vēl nedaudz - un mēs neatgriezeniski iekritīsim katastrofu bezdibenī: ekonomiskajā, sociālajā, klimatiskajā. Varbūt kāds vēl nevēlas pamanīt un pieņemt acīmredzamus faktus. Bezgalīgā steigā, ikdienas rūpēs, steigā pēc panākumiem un izdzīvošanas cīņā šajā patērēšanas pasaulē baidās pagriezties un ieraudzīt realitāti Taču ar katru dienu arvien vairāk un vairāk cilvēku apstājas un uzdod sev jautājumus: “Uz kurieni šī pasaule virzās?”, “Kas mani un manus bērnus sagaida nākotnē?”, “Kā izdarīt tā, lai padarītu pasauli drošu, laimīgu, plaukstošu?” Galu galā, lai arī cik veiksmīgs tu nebūtu, ja visa pasaule brūk, izvairīties no rūgtā likteņa nesanāks.”
Kadrs no multfilmas, kas radīta speciāli konferencei “Globālā krīze. Patiesības laiks"
Taču tā vietā, lai konsolidētos nopietnu problēmu risināšanai, daži cilvēki sāka ieguldīt naudu privātajos bunkuros. Un viņi to dara atsevišķi no citiem, domājot, ka varēs izglābties, pārdzīvojot kataklizmas. Tomēr, kā viņi spēs pārdzīvot to, kas tuvojas, kas būs, ja šī nav vienas dienas situācija, kuru varēs pārsēdēt mucā? Sabruks viss un, iespējams, uz daudziem gadiem, bet iespējams pat uz visiem laikiem. Faktiski bunkuri tiek pirkti, lai aizietu bojā šajā mucā.
Kā norāda uzņēmuma vadītājs, kas specializējas pazemes bunkuru būvniecībā, pēdējā laikā pasūtījumu skaits ir pieaudzis par 2000%. Viņš teica: "Diemžēl, pieprasījums pēc pazemes bunkuriem atkal ir palielinājies. Mēs specializējamies to būvniecībā, taču es labāk būvētu ko citu. Bet mēs nebūvēsim ko citu, kamēr tirgū būs pieprasījums. Mēs varam uzbūvēt jebko, jo mums ir milzīgas ražošanas jaudas. Taču mēs būvējam tieši bunkurus (no starptautiskās konferences "Globālā krīze. Patiesības laiks").
Un rodas jautājumi: Priekš kam jāuzkrāj kapitāls, kas tuvākajā nākotnē nebūs vajadzīgs un kļūs par putekļiem? Priekš kam pirkt bunkurus, kas atrodas grimstošā "laivā"?
Mūsu planēta aizies bojā tuvākajā nākotnē un mēs kopā ar to, ja turpināsim pastāvēt sabiedrības patērēšanas formātā. Jo šādā formātā mēs nekad neatradīsim izeju no klimatiskās krīzes. Un mēs visi to saprotam. Bet priekš tiem, kam ir bunkuri, sanāk, ka labākais variants ir mākslīgās apziņas Džekija piedāvātais variants. Bet pat ar šo modeli viņi nodzīvos tikai par 4-5 gadiem ilgāk nekā tad, ja viņi neko nedarītu. Un tāda eksistence uz īsu laiku sprīdi faktiski neko neatrisina.
Radoša sabiedrība - tas ir vienīgais variants, lai apvienotos globālo problēmu atrisināšanai, tādējādi izglābjot planētu un cilvēci. Tikai mēs, paši cilvēki, esam spējīgi izlabot situāciju, realizējot Radošu sabiedrību. Katrā no mums ir milzīgs spēks, taču tas nav salīdzināms ar visas cilvēces potenciālu, kas apvienots vienā mērķī. Un šis kopīgais mērķis ir izdzīvot un izglābt mūsu kuģi, mūsu kopīgās mājas, lai DZĪVOTU! Un tā dēļ ir vērts sākt rīkoties!
Kadrs no multfilmas, kas radīta speciāli konferencei “Globālā krīze. Patiesības laiks"
“Mēs varam izmainīt mūsu uz bezdibeni traucošā kuģa vektoru un patēriņa bezdibeņa vietā novirzīt to uz Radošas sabiedrības kursu. Taču mēs to varam izdarīt TIKAI KOPĀ. Mums ir jāapvieno mūsu kopīgais cilvēciskais potenciāls, jākļūst par vienotu civilizāciju un jāairē vienā virzienā. Apvienojoties kopīgā mērķī, novirzīt mūsu uzmanību, pūles, zināšanas, prasmes jauna kursa veidošanai. Un tas, cik ātri mēs to varēsim izdarīt, ir atkarīgs no IKVIENA izvēles. Glābiņš ir tikai vienotībā. Tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim izveidot patiesi cienīgu pasauli. Pasauli, kurā būs nākotne mums un mūsu bērniem. Un tā ir Radoša sabiedrība! Mums vēl ir iespēja! Tāpēc izmantosim to!"
Atstāt komentāru