Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 19. līdz 25. martam

Dienvidkorejā visplašākie meža ugunsgrēki valsts vēsturē. Portugāles lidlaukā vēja brāzmas apgāza lidmašīnas. Krievijā divu dienu laikā Kamčatku ieputināja sniegā, Sibīrijā marts negaidīti atnācis ar vasarīgu siltumu.

Tomēr vislielākās bažas rada Sibīrijas pluma aktivizēšanās. Tā ir milzīga magmas plūsma, kas paceļas no Zemes dzīlēm.

Par visu to lasiet iknedēļas dabas kataklizmu apskatā no 2025. gada 19. līdz 25. martam.

Dienvidkoreja

Trīs Dienvidkorejas reģionos — Ulsanas pilsētā, Kjonsanpukto un Kjonsannamdo provincēs — tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tas ir piektais gadījums Dienvidkorejas vēsturē. Valstī plosās visplašākais meža ugunsgrēks vēsturē.

Tas sākās 21. martā. Nedēļas laikā izdega vairāk nekā 38 600 hektāru visā valstī. Uz 27. martu ugunsgrēkos valstī bija gājuši bojā 28 cilvēki, 32 guvuši ievainojumus.

Stihija sabojāja vai iznīcināja vismaz 2600 dzīvojamo ēku, kā arī rūpnīcas, noliktavas un daudzus saimniecības ēku kompleksus.

Dažām apdzīvotajām vietām liesmas pietuvojās pavisam tuvu. Pēc aculiecinieku vārdiem, veseli ciemi ir nodeguši līdz pamatiem. Evakuēto cilvēku skaits sasniedzis gandrīz 38 000.

Nekontrolējams meža ugunsgrēks iznīcina visu savā ceļā, Dienvidkoreja

Mājdzīvniekus un lopus nācās izlaist uz ielas, lai tie spētu izglābties. Daudzus savvaļas dzīvniekus notrieca mašīnas, kad tie panikā bēga no trakojošās stihijas.

Kjonsanpukto provincē Korejas dzelzceļa korporācija uz laiku apturēja vilcienu satiksmi starp Isonas un Andonas stacijām.

Uz ātrgaitas šosejas Pusana – Ulsana tika slēgta satiksme.

Cīņā ar liesmām tika iesaistīti 9200 ugunsdzēsēji un glābēji, kā arī 105 helikopteri. Taču, neskatoties uz milzīgo resursu piesaisti, pilnībā nodzēst ugunsgrēkus nav izdevies — situāciju sarežģīja stiprs vējš un sausums.

Vētra “Martiņjo”

19. un 20. martā Portugālē bija spēcīga vētra “Martiņjo”, kas atnesa līdzi lietusgāzes. Vēja ātrums sasniedza viesuļvētras līmeni — 33,5 m/s.

Visvairāk cieta galvaspilsētas Lielās Lisabonas apgabals, kur vismaz 8 cilvēki guva ievainojumus.

Odivelašas pilsētā vēja brāzmas sabojāja vietējās pamatskolas jumtu. Uz tilta pār Težu upi, kas savieno Lisabonu un Almadu, satiksme tika uz laiku apturēta. Turklāt Kaškaišas pilsētas lidlaukā spēcīgais vējš apgāza vairākas mazas lidmašīnas.

Vējš apgāzis nelielu lidmašīnu, Kaškaiša, Portugāle

Nākamajā dienā, 21. martā, “Martiņjo” pārcēlās uz Spāniju. Valsts centrālajos un dienvidu reģionos intensīvas lietusgāzes izraisīja strauju upju ūdenslīmeņa celšanos.

Agilas pilsētā 70 mm nokrišņu izkrita vienas stundas laikā. Sanhuan-de-las-Agilas skolas teritorija pilnībā applūda dažu minūšu laikā. Lai pasargātu bērnus no ūdens, jumta tecēšanas un iespējamās jumta iegrūšanas, viņi tika pārvesti uz zemākiem ēkas stāviem.

Pēkšņi plūdi, ko izraisījusi vētra “Martiņjo”, Spānija

Savukārt Madridē nepārtraukta lietus dēļ 2025. gada marts kļuva par visslietaināko mēnesi visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pilsētā.

Malaizija

19. martā sākās spēcīgas, nebeidzamas lietusgāzes dienvidu štatā Džohoru. Saskaņā ar Valsts dabas katastrofu pārvaldības komitejas sniegto informāciju, sešos apgabalos upju ūdenslīmenis pārsniedzis bīstamo atzīmi, izraisot pēkšņus plūdus. Sakarā ar stipru ūdens straumi daži ceļi tika slēgti visa veida satiksmei. Ir sabojāti divi tilti.

Džohorbaru centrā — otrajā lielākajā Malaizijas pilsētā — izveidojās milzīgi transporta sastrēgumi. Kampung Pasir Tebrau rajonā ūdens pacēlās tik augstu, ka no mājām bija redzami tikai jumti. Daži cietušie atzīmēja, ka tie ir vislielākie plūdi, ko viņi jebkad piedzīvojuši.

Katastrofāli plūdi Malaizijā

No applūdušajām mājām tika evakuēti 13 089 cilvēki, kuri bija izmitināti 95 pagaidu evakuācijas centros.

Mācību nodarbības tika pārtrauktas 20 skolās. Divas skolas bija pilnīgi applūdušas.

Pēc kādas skolotājas teiktā, tas ir pirmais gadījums, kad viņas skola tik ļoti applūdusi — ūdens pacēlies līdz otrajam stāvam.

Saūda Arābija

Kopš 19. marta Saūda Arābijā ir ekstrēms nokrišņu daudzums.

Galvaspilsētas reģionā Rijāda trīs dienu laikā izkrita trīs mēnešu nokrišņu norma. Karaļa Halīda starptautiskajā lidostā no 21. līdz 23. martam nolija 25,9 mm lietus, savukārt marta norma ir 7,4 mm.

Savukārt Džidā, Mekas reģionā, Karaļa Abdula Azīza starptautiskajā lidostā tikai divu dienu laikā — 20. un 21. martā — nolija 24 mm lietus. Parasti tik daudz nokrišņu izkrīt visa gada laikā (gada norma — 24,7 mm).

Asīras reģionā kopā ar spēcīgām lietusgāzēm bija liela krusa, kas noklāja kalnu virsotnes un ceļus, pārvēršot visu ziemīgā ainavā.

Nokrišņi izraisīja plūdus ielejās un zemienēs. Applūda ceļi, izraisot traucējumus transporta kustībā. Saūda Arābijas varas iestādes slēdza skolas vairākos karalistes reģionos.

Stiprās lietusgāzēs applūduši ceļi, Saūda Arābija

Ņemot vērā valsts sausos klimatiskos apstākļus, šādām kataklizmām pavisam nesen vēl bija izņēmuma raksturs, taču vairākus gadus tās notiek ar satraucošu regularitāti.

Krievija

Simtiem gaisa temperatūras rekordu tika pārspēti Sibīrijā. 19. martā Novosibirskā tika reģistrēta siltākā diena 102 gadu laikā. Tajā dienā termometra stabiņš pakāpās līdz +8,7 °C, savukārt marta vidējā maksimālā temperatūra ir –3 °C. Iepriekšējais rekords +7,9 °C tika reģistrēts 1923. gada 19. martā.

Taču jau 21. marta naktī daudzi pilsētnieki pamodās no spēcīgas trokšņa — viņus pamodināja pērkona negaiss un intensīvs sniegputenis. Šajā gadalaikā Rietumsibīrijā, kur vēl valda sals, pērkona negaiss ar sniegu ir anomāla parādība. Tomēr vietējie iedzīvotāji par to vairs nebrīnās: pēdējos gados līdzīgi laikapstākļu pārsteigumi atgadās arvien biežāk.

20. martā pirmajā Krievijas siltāko vietu desmitniekā ierindojās apdzīvotās vietas Altaja Republikā, Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Hakasijā.

Temperatūras anomālijas Krievijā 2025. gada 20. martā

Čemalas ciemā, Altaja Republikā, diennakts rekordi tika pārspēti trīs dienas pēc kārtas — 19., 20. un 21. martā gaiss sasila līdz neticamiem +24 °C, lai gan parasti šajā laikā maksimālā temperatūra ir +1 °C.

Un pat naktīs daudzviet bija silts kā vasarā. Krasnojarskā 21. martā dienā temperatūra sasniedza +16,3 °C, bet naktī tā nenoslīdēja zemāk par +9,9 °C. Tas ir veselus 22 grādus virs klimatiskās normas! Vidējā minimālā temperatūra Krasnojarskā parasti ir –12 °C.

Horiņskas ciemā, Burjatijas Republikā, kur vidēji naktī jābūt –9 °C, 20. martā temperatūra bija +7,5 °C, bet 21. martā jau +10,2 °C.

No 18. līdz 22. martam Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā gaisa temperatūra sasniedza +19 °C, kas izraisīja intensīvu sniega kušanu. Irkutskā 21. martā temperatūra pacēlās līdz +19,4 °C, bet Ulanudē — līdz +18,7 °C. Tā rezultātā applūda desmitiem apdzīvotu vietu.

Čeļabinskas apgabalā straujš siltums izraisīja negaidīti agru ledus iešanu Simas un Gumbeikas upēs.

Ašas pilsētā no ledus sablīvējumiem ūdens līmenis strauji pacēlās, un applūda 150 mājas. Plūdi sākās tik pēkšņi, ka daudzi iedzīvotāji nepaspēja izglābt savu mantu un mājdzīvniekus.

Pēkšņi plūdi applūdināja ielas un automašīnas, Ašas pilsēta, Čeļabinskas apgabals, Krievija

No applūdušajām zonām tika evakuēti apmēram 170 cilvēki, arī bērni un invalīdi. 18. martā pilsētā tika ieviests ārkārtas stāvoklis. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka tāda mēroga plūdus pilsētā neatceras.

23. martā spēcīgs sniega ciklons skāra Petropavlovsku-Kamčatsku. Divu dienu laikā uzkrita vairāk nekā 82 cm sniega, kas pēc pilsētas apgabala vadītāja teiktā ir vairāk nekā visā aizvadītajā ziemā kopā.

Petropavlovska-Kamčatska bija paralizēta: sabiedriskais transports nekursēja, ceļi bija aizputināti, un tie, kas riskēja izbraukt ar personīgajām automašīnām, iestrēga netīrītajās ielās.

Stiprā sniegputenī apraktas automašīnas, Petropavlovska-Kamčatska, Krievija

No kāda pilsētas centra pakalna nogāzēm nogāzās lavīna, vēl vairāk sarežģījot situāciju. Sakarā ar sniegputeni un brāzmaino vēju tika aizkavēti avioreisi. Varas iestādes aicināja iedzīvotājus palikt mājās, bet uzņēmējus pāriet attālinātā darba režīmā.

Primorskas novadā mazāk nekā vienas diennakts laikā notika divas dziļfokusa zemestrīces. 23. martā plkst. 22.02 pēc vietējā laika notika 4,5 magnitūdu zemestrīce netālu no ciema Novonežino. Hipocentra dziļums bija 475 km. 24. martā plkst. 17.57 notika 4,4 magnitūdu zemestrīce 145 km uz dienvidiem no Gamovas zemesraga. Hipocentrs atradās 560 km dziļumā.

Reģiona iedzīvotāji nepamanīja seismiskos grūdienus un tie nenodarīja nekādus postījumus, jo hipocentrs bija dziļi.

Tomēr svarīgi atzīmēt: tāpat kā visā pasaulē, arī Primorskas novadā novērojams acīmredzams zemestrīču skaita pieaugums, kas labi redzams grafikos.

M3+ zemestrīču daudzuma grafiks un to dziļuma sadalījuma karte. Primorskas novads, Krievija

Ja vēl ir cilvēki, kas šaubās par kataklizmu skaita pieaugumu, tad Sibīrijas iedzīvotāji noteikti nav to skaitā - viņi jau to izjūt uz savas ādas. Pietiek izlasīt vietējos sociālo tīklu ierakstus vai komentārus par laikapstākļiem, un kļūst skaidrs: tādi notikumi tur notiek pirmo reizi. Pat vecākās paaudzes cilvēki atzīst, ka neko tādu nav redzējuši. 

Svarīga ziņa ir tā, ka zinātnieki ir atraduši šo anomāliju cēloņus. Tas ir milzīgs magmas plums, kas paceļas no Zemes dzīlēm zem Sibīrijas teritorijas. Mūsdienās tas izraisa dabas anomālijas ne tikai Sibīrijā, bet ietekmē arī dabas stihiju pieaugumu visā pasaulē.

Lai brīdinātu par briesmām, starptautiska zinātnieku grupa ar brīvprātīgo atbalstu ir sagatavojusi ziņojumu “Par magmatiskā pluma izlaušanās draudiem Sibīrijā un šīs problēmas risinājumu”.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi nodot šo informāciju ne tikai šī videoklipa skatītājiem, bet arī visai pasaules sabiedrībai. Ziņojumā detalizēti aplūkotas satraucošās pluma aktivitātes pazīmes: mūžīgā sasaluma kušana, dubļu vulkānisma aktivizēšanās, grunts sasilšana, seismiskās aktivitātes pieaugums un citas. Tāpat tiek piedāvāta konkrēta plānveida kontrolēta pluma degazācijas programma kā iespējams katastrofas novēršanas veids.

Šis ziņojums nav tikai zinātnisks pētījums, bet arī skaidrs rīcības plāns. Tā mērķis ir nodot svarīgu informāciju valsts un privātajām organizācijām, zinātniskajai sabiedrībai un visiem, kas ir gatavi rīkoties, lai risinātu strauji pieaugošo dabas kataklizmu problēmu visā pasaulē.

Šī raksta videoversiju var skatīties šeit: